Alkānu ķīmiskās īpašības galvenokārt ietver oksidācijas reakciju, halogenēšanas reakciju, krekinga reakciju un degšanas reakciju
Oksidācijas reakcija: Alkāni normālos apstākļos nereaģē ar spēcīgiem oksidētājiem un uzrāda noteiktu stabilitāti.
Halogenēšana: Alkānus var aizstāt ar halogēniem (piemēram, hloru), veidojot halogenētus ogļūdeņražus. Piemēram, metāns (CH₂) un hlors (Cl₂) tiek aizvietoti gaismā, lai iegūtu metilhlorīdu (CH₃Cl) un hlorūdeņradi (HCl).
Krekinga reakcija: Augstākā temperatūrā alkāni tiek pakļauti krekinga reakcijai, veidojot mazākas alkāna molekulas. Piemēram, heksadekāns (C16H34) augstā temperatūrā var saplaisāt oktānskaitlī (C8H8) un oktānā (C8H₆6).
Degšanas reakcija: Alkānus var sadedzināt, veidojot oglekļa dioksīdu un ūdeni. Piemēram, vispārējā ķēdes alkāna sadegšanas formula ir CnH₂n+ (3n+1)/2O₂ → nCO₂ + (n+1)H₂O.
Šīs ķīmijas rezultātā alkānus plaši izmanto rūpniecībā un enerģētikā, piemēram, degvielā un ķīmiskās izejvielas.